Sākoties vasarai, siltākam un saulainākam laikam, šķiet, ka vitamīnus var pārtraukt lietot, bet, tā kā D vitamīna trūkums ir vairāk novērots ziemeļu reģionos, to tomēr ir ieteicams lietot visa gada garumā, attiecīgos gadalaikos samazinot vai palielinot tā devas.
D vitamīns tiek uzskatīts par hormonu, ko pats organisms ražo cilvēka ādā saules gaismas iedarbības rezultātā. Nelielu D vitamīna devu var arī uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, ar olām un piena produktiem, kā arī taukainākām zivīm, piemēram, lasi, skumbriju vai mencu. Tam ir svarīga loma katra cilvēka organismā. D vitamīna trūkums var palielināt vairāku hronisku slimību risku, tostarp sirds un asinsvadu slimības, cukura diabētu, autoimūnās saslimšanas. Turklāt D vitamīnam ir liela nozīme arī kaulu un zobu veselībā.
D vitamīna līmeni var ietekmēt vairāki faktori: vecums, atrašanās telpās, tumša āda, sauļošanās līdzekļu lietošana un zems holesterīna līmenis. D vitamīna dabiskā izstrāde būtiski samazinās pēc žultspūšļa izņemšanas, kuņģa–zarnu trakta slimības, piemēram, Krona slimības, cistiskās fibrozes un celiakijas. Aktīvā D vitamīna daudzumu var samazināt magnija nepietiekama uzņemšana, jo tieši magnijs palīdz aktivizēt D vitamīnu.
D vitamīna uzņemšana ēdienreizes laikā var uzlabot tā uzsūkšanos organismā. Šo vitamīnu ieteicams uzņemt kopā ar brokastīm.
Šķidrie vitamīni no vitamīnu tabletēm atšķiras vairākos parametros.
Pilienu un aerosolu formas D vitamīna raksturojums:
- nav ārējā apvalka, kam jāsadalās, lai vitamīns spētu uzsūkties;
- īsāks uzglabāšanas termiņš;
- ērta dozēšana, jo vienu preparātu var lietot vairāki ģimenes locekļi;
- iespējama pēcgarša;
- augstāka D vitamīna uzsūkšanās spēja;
- ieteicams cilvēkiem, kas nevar norīt tabletes/kapsulas;
- efektīvāk un ātrāk nokļūst asinsritē;
- piemērots cilvēkiem ar gremošanas trakta traucējumiem;
- devu ir vieglāk pielāgot bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Tablešu un kapsulu formas D vitamīna raksturojums:
- ilgāk sadalās organismā, līdz ar to iespējams iegūt maksimālu efektu;
- ilgāks uzglabāšanas laiks;
- koncentrāciju grūti pielāgot visiem ģimenes locekļiem;
- mazāka pēcgaršas iespējamība;
- ilgāks uzsūkšanās laiks;
- kapsulas apvalks, tas ir želatīns, tiek iegūts no dzīvnieku produktiem, līdz ar to vegāni un veģetārieši izvēlēsies citas formas D vitamīnu.
Mīkstas formas jeb konfekšu veida D vitamīna raksturojums:
- ja ir grūtības norīt kapsulu vai tableti, var ieteikt šādas formas D vitamīnu;
- iespējama salīdzinoši maza D vitamīna deva;
- pievienotas ir krāsvielas, cukuri un citas sastāvdaļas,
- ieteicams grūtniecēm, jo kapsulu/tablešu lietošana var radīt sliktu dūšu.
Izvēloties D vitamīnu saturošo produktu, ieteicams pievērst uzmanību ražotājam, uztura bagātinātāja kvalitātei, izmaksām un personīgām vēlmēm. Cena ne vienmēr ir tā, kas nosaka vitamīna biopieejamību un uzsūkšanās ātrumu. Pirms D vitamīna iegādes ieteicams iepazīties ar atsauksmēm par konkrētā ražotāja produkciju un pārliecināties par tā lietošanas ērtumu. Ja analīzes tomēr uzrāda kritiski zemu D vitamīna rādītāju ir (mazāku par 30 ng/ml), par produkta izvēli un lietošanas devām ieteicams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.
Izvērtējot D vitamīna lietošanas devas bez ārsta norādījumiem, nav iespējams vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. Eiropas Endokrinologu asociācijas noteiktā maksimālā dienas deva pieaugušajiem ir 10 000 IU, bet Eiropas Pārtikas drošības iestāde (Europen Food and Safety Authority) iesaka nepalielināt dienas devu par vairāk nekā 4000 IU. Zīdaiņiem no otrās dzīves nedēļas ieteicams dot 400 IU D vitamīna dienā, bet bērniem vecumā no 1 līdz 18 gadiem iesakāmā D vitamīna dienas deva ir 600 IU–1000 IU dienā.
