Sievietes veselība ir dinamisks ceļojums vairākos posmos, kur katrs posms prasa atšķirīgu uzmanību. Lai arī ķermenis mainās, gādība par sevi stiprina veselību, un iespēja rūpēties par savu ķermeni un prātu ir visos vecumos. Preventīvas pārbaudes un veselīgs dzīvesveids ne tikai samazina slimību risku un stiprina veselību, bet arī ļauj izbaudīt pilnvērtīgu dzīvi, un, atlicinot laiku regulārām vizītēm pie ārstiem un rūpēm par veselīgu dzīvesveidu, aizsargājam sevi un vienlaikus iedvesmojam apkārtējos.
Pusaudžu vecums
Pubertāte jeb dzimumnobriedums meitenēm parasti sākas ap 10–13 gadu vecumu. Šajā laikā meitenes organismā pakāpeniski aktivizējas hormonālā sistēma. Olnīcas sāk darboties aktīvāk, un palielinās estrogēna jeb sievišķā hormona daudzums. Šīs pārmaiņas nenotiek uzreiz, bet attīstās pakāpeniski, ietekmējot gan reproduktīvo sistēmu, gan ķermeņa attīstību kopumā. Hormonālo izmaiņu ietekmē parādās redzamas pārmaiņas – palielinās krūšu dziedzeri, sāk veidoties sievišķīgāka ķermeņa uzbūve un parādās apmatojums padusēs, ap dzimumorgāniem, kājām un arī rokām. Sākoties pubertātei, pastiprināti sāk darboties sviedru dziedzeri, līdz ar to āda un mati kļūst taukaināki, uz sejas ādas var parādīties pinnes un pastiprinās svīšana. Tāpat arī straujām attīstās olnīcas, dzemde, olvadi, maksts, var parādīties bālgani vai caurspīdīgi izdalījumi no dzimumceļiem, kas liecina par mēnešreižu tuvošanos. Aptuveni divus gadus pēc krūšu dziedzeru palielināšanās sākas mēnešreizes jeb menstruācijas. Pirms mēnešreizēm ir iespējams slikts garastāvoklis, grūtības koncentrēties, depresīvs noskaņojums, dusmu nesavaldīšana un nogurums, ko izraisa hormonālās izmaiņas organismā. Visas šīs pārmaiņas var radīt psiholoģisko spriedzi, tāpēc ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu no pieaugušajiem. Ja mēnešreizes kavējas vai ir ļoti sāpīgas, var palīdzēt vizīte pie ģimenes ārsta vai ginekologa. Svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu – regulāri jāmazgājas, lai izvairītos no nepatīkama sviedru aromāta, sejas ādas kopšana un veselīgs uzturs novērš pastiprinātu tauku dziedzeru darbību un aknes attīstību, savukārt regulāra sportošana un fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē psihisko veselību.
Latvijā meitenēm no 12 līdz 17 gadiem ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV (cilvēka papilomas vīrusu). Šī vakcīna ir efektīva un droša primārā profilakse pret saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, tomēr būtiski ņemt vērā, ka tā ir jāsaņem vēl pirms pirmreizējām dzimumattiecībām. Protams, vakcinēšanās nav simtprocentīga garantija, ka ļaundabīgais dzemdes kakla audzējs nekad neizveidosies, taču tā pasargā no inficēšanās ar biežākajiem un bīstamākajiem CPV genotipiem.
Lai pārejas posms, kad bērns no bērnības kļūst par pieaugušo, būtu veiksmīgs, ir svarīgi bērnos ieaudzināt atbildību pret savu veselību un mīlestību pret aktīvu dzīvesveidu un dzīvi, kā arī palīdzēt sniegt emocionālo stabilitāti, pozitīvu pašvērtējumu un regulāri veikt profilaktiskās veselības pārbaudes.
Reproduktīvā vecuma posms
Sievietēm bioloģiskais reproduktīvais vecums parasti ilgst no pirmajām mēnešreizēm līdz menopauzei. Ikdienā tas prasa gan ģimenes plānošanu, gan regulāras veselības pārbaudes. Šajā posmā dominē regulārs menstruālais cikls, sievietes ķermenis ir spējīgs radīt pēcnācējus. Augstākā auglība parasti ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Pēc 30 gadu vecuma olšūnu skaits un kvalitāte sāk pakāpeniski samazināties, tas var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Kļūstot vecākai, pieaug ģenētisku anomāliju veidošanās risks, piemēram, cistiskās fibrozes, trauslās X hromosomas, Dauna, Patau vai Edvardsa sindroma.
Reproduktīvajā vecumā sievietēm jāpievērš uzmanība menstruālā cikla regularitātei, jo izplatīts ir policistisko olnīcu sindroms, kas ir hormonāls traucējums. Paaugstināts androgēnu jeb vīrišķo hormonu līmenis traucē olšūnu nogatavināšanos. Aptuveni 10 % sieviešu cieš no minētā sindroma, kura simptomi ir neregulāras mēnešreizes, neauglība, ļoti spēcīga vai arī niecīga asiņošana mēnešreižu laikā, pastiprināts apmatojums, taukaina vai iekaisusi sejas un galvas āda, palielināts svars un grūtības svaru samazināt. Policistisko olnīcu sindroma neārstēšana var palielināt sirds slimību, insulta un dzemdes vēža risku, tāpēc ir ļoti būtiski ieplānot vizīti pie ginekologa vai endokrinologa. Individuāli pielāgota ārstēšana, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un rūpes par emocionālo labsajūtu var palīdzēt sievietei justies lieliski, atgūt cikla regularitāti un dzīvot pilnvērtīgi.
Tāpat nedrīkst aizmirst par valsts apmaksātām veselības pārbaudēm. Dzemdes kakla vēža skrīnings jāveic no 30 gadu vecuma reizi piecos gados. Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem. tiek veikta citoloģija (PAP tests) reizi trīs gados. Pēc 18 gadu vecuma asinsspiediens jāmēra vismaz reizi gadā, bet holesterīns – vismaz reizi piecos gados pēc 45 gadu vecuma. Ikgadējā vizīte pie ģimenes ārsta parasti iekļauj asins analīzes (glikozes, lipīdi) un urīna analīzi, ka arī sirdsdarbības (EKG) izvērtējumu atkarībā no vecuma. Ja ģimenes anamnēzē ir cukura diabēts, jāveic glikozes tests. Sievietēm ar lieko svaru jāveic cukura skrīnings. Ja sieviete plāno grūtniecību, svarīgi sākt lietot folijskābi 0,4–0,8 mg dienā vismaz mēnesi pirms bērna ieņemšanas. Tas būtiski samazina iedzimtu nervu caurulītes defektu risku. Šajā vecumā riska faktors bieži vien ir stresa pilna dzīve, kad jāatrod līdzsvars starp bērnu audzināšanu, ģimenes dzīvi un darbu, tāpēc ieteicams sekot līdzi arī emocionālajam stāvoklim. Trauksme, ilgstoša drūma noskaņa vai motivācijas zudums jāizrunā vizītē pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihoterapeita.
Perimenopauze
Ap 45–50 gadu vecumu var parādīties pirmās pazīmes, ka tuvojas menopauze. Tas ir pārejas laiks no regulārā reproduktīvā perioda uz menopauzi. Šajā posmā mainīgs kļūst hormonu līmenis, palēninās estrogēna ražošana un ievērojami samazinās progesterona līmenis. Menstruācijas zaudē regularitāti un var kļūt neregulāras, stiprākas vai vājākas. Sievietes bieži izjūt karstuma viļņus (pēkšņu svīšanu), īpaši nakts laikā. Arī ādas, gļotādu (it īpaši maksts un acu) sausums kļūst izteiktāks. Maksts sausuma dēļ var rasties diskomforts dzimumakta laikā, tāpēc nepieciešams regulāri lietot lubrikantus vai ārsta izrakstītus mitrinošos līdzekļus. Biežs simptoms šajā posmā ir urīna nesaturēšana šķaudīšanas, klepošanas vai smiešanās laikā. Tāpat iespējamas garastāvokļa svārstības, nemiers un miega traucējumi. Daļa sieviešu saskaras ar bezmiegu. Ja šie emocionālie simptomi ietekmē dzīves kvalitāti, jāmeklē psihologa vai ārsta palīdzība.
Šajā laikā jāturpina regulāri apmeklēt ģimenes ārstu un ginekologu. Īpaša uzmanība jāpievērš kaulu veselības monitoringam, jo perimenopauze un arī menopauze nozīmē lielāku osteoporozes risku. Pēc 50–65 gadiem ieteicams veikt kaulu minerālvielu blīvuma (DXA) mērījumu jeb osteodensitometriju. Tā ļauj savlaicīgi diagnosticēt osteoporozi, novērtēt lūzumu risku mugurkaulā un gūžas kaulā, it īpaši sievietēm ar tādiem riska faktoriem kā agrīna menopauze, smēķēšana vai lūzumu esība ģimenes anamnēzē. Jāņem vērā, ka DXA izmeklējums ir obligāts nosacījums, lai saņemtu valsts kompensējamos medikamentus osteoporozes ārstēšanai.
Tāpat periodiski jāpārbauda asinsspiediens un lipīdu profils (holesterīna tests). Sievietēm, kurām vēl nav bijušas problēmas, holesterīnu var mērīt ik pēc pāris gadiem, sākot ap 45 gadu vecumu (agrāk, ja augsts risks). Sirds slimību profilakse ietver ar uzturu samazināt piesātināto tauku un sāls daudzumu, uzturēt veselīgu svaru un regulāras aerobās aktivitātes (vismaz 150 minūšu intensīva vingrošana nedēļā). Šajā posmā īpaši motivējoši ir nodrošināt pozitīvu un atbalstošu vidi – regulāru miegu (7–8 stundas naktī), regulāru fizisko slodzi un sabalansētu uzturu ar augstu augu valsts olbaltumvielu saturu. Pat tādas vienkāršas darbības kā ikdienas pastaigas un kāpšana pa kāpnēm palīdzēs noturēt muskuļus un kaulus. Svarīgi ir uzņemt kalciju (1200 mg/dienā) un D vitamīnu (30–50 µg/dienā ziemā). Ieteicams pilnībā atmest smēķēšanu, jo tā pasliktina kaulu blīvumu un sirds veselību.
Menopauze
Menopauze ir dabisks bioloģisks process, kas iezīmē sievietes reproduktīvā perioda beigas, olnīcām pārtraucot ražot hormonus (estrogēnu un progesteronu). Tā iestājas 45–55 gadu vecumā (vidēji ap 51 gadu), kad mēnešreizes nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas. Menopauzi var izraisīt arī ķirurģiska iejaukšanās (olnīcu izņemšana) vai ķīmijterapija. Biežākās pazīmes ir karstuma viļņi, nakts svīšana, sirdsklauves, garastāvokļa maiņas, trauksme, miega traucējumi un vagīnas sausums. Hormonu līmeņa kritums palielina aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimību, kā arī osteoporozes risku. Tāpēc pēc menopauzes jādomā par kaulu minerālvielu blīvuma (DXA) mērījumu un regulāri jāmēra asinsspiediens. Vismaz reizi gadā. Ik pēc viena vai diviem gadiem jāveic lipīdu profila tests, kas ir asins analīze, un tā mēra dažādu lipīdu, kas cirkulē asinsritē, līmeni. Šis tests ir ļoti svarīgs, lai novērtētu holesterīna līmeni, triglicerīdus un kopējo lipīdu līdzsvaru, kas ir būtiski sirds un asinsvadu veselības rādītāji.
Vecumā pēc 50 gadiem pastiprinās aptaukošanās risks diabēta un augsta triglicerīdu līmeņa dēļ. Tā kā vielmaiņa lēnām samazinās, svara kontrole kļūst kritiska. Tiek rekomendēts turpināt vēža skrīningus. Ja agrāk nav veikts, jāveic kolorektālā vēža skrīnings reizi gadā vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu testēšanas komplektu un testu veic mājās. Tas palīdz agrīni diagnosticēt zarnu vēzi, kad tas vēl nerada sūdzības.
Arī šajā vecumā ir svarīgs aktīvs dzīvesveids, lai saglabātu muskuļu masu, līdzsvara prasmes un novērstu kritienus. Spēka treniņi, stiepšanās, līdzsvara vingrošana un kardiotreniņi palīdz stiprināt sirdi, kaulus un garastāvokli. Uzturs jāorientē uz augstu olbaltumvielu, dārzeņu, augļu un pilngraudu patēriņu, samazinot piesātināto tauku un cukura daudzumu. Ieteicamas kalcija bagātas maltītes, kas satur pienu, biezpienu, pākšaugus, riekstus, jogurtu un zaļos dārzeņus. Kalcija ārstnieciskā dienas deva ir 1200–1500 mg un vairāk. D vitamīna papildus uzņemšana novērš kaulu mīkstināšanos, osteoporozi, muskuļu vājumu un lūzumu risku. Pieaugušajiem bieži iesaka līdz 4000 IU dienā, taču precīzu devu nosaka analīzes.
Novecošanās ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī prātu un sociālo dzīvi. Dažas sievietes var uztraukties par kognitīvajām spējām, proti, atmiņu un koncentrēšanos. Tāpēc ir būtiski veikt regulāras mērķtiecīgas nodarbības smadzeņu treniņam – lasīt, mācīties jaunus hobijus vai valodas, nodarboties ar atmiņas vingrinājumiem. Arī sociāli aktīvs dzīvesveids – sabiedrisku pasākumu, brīvprātīgā darba vai mīļotu nodarbošanos turpināšana – atbalsta emocionālo stabilitāti. Labsajūtu uzlabo arī kvalitatīvs miegs. Ja nepieciešams, jākonsultējas ar speciālistu par miega traucējumiem.
