Vārds “imunitāte” ir radies no latīņu vārda “immunis”, kas nozīmē “brīvs no kaut kā”. Ar vārdu “imunitāte” apzīmē ķermeņa spēju pretoties organismā iekļuvušiem antigēniem. Antigēni var būt infekcijas slimību ierosinātāji: baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti. Mainoties gadalaikiem vai laikam kļūstot vēsākam, pazeminās mūsu imunitāte un mēs esam vairāk pakļauti saaukstēšanās vai cita vīrusu izraisītas saslimšanas riskam. Lai saglabātu veselību, ikdienā ir vēlams veikt dažādus imunitātes spēcināšanas pasākumus, piemēram, sakārtot dienas režīmu, gulēt ne mazāk kā 7 stundas diennaktī un aktīvi trenēties – braukt ar velosipēdu, regulāri doties vismaz 20 minūšu garās pastaigās, peldēt, nodarboties ar jogu. Šie treniņi uzlabo asinsriti, mazina stresu un stiprina imunitāti.
Liela loma imunitātes veicināšanā ir uzturam, bagātam ar daudzām organismam nepieciešamajām uzturvielām – vitamīniem un minerālvielām. Vitamīnus un minerālvielas vislabāk ir uzņemt ar pārtiku, nevis tablešu veidā. Pie imunitāti stiprinošajiem vitamīniem pieder:
- C vitamīns, kas palīdz novērst vīrusu saslimšanas un dažādas infekcijas. C vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, organismu aizsargājot pret šūnu bojājumiem, ko izraisa oksidatīvs stress, kas rodas, uzkrājoties reaktīvām molekulām, kas pazīstamas kā brīvie radikāļi. Izcils C vitamīna avots ir citrusaugļi, spināti, paprika, Briseles kāposti, zemenes, kivi un papaja. C vitamīna uzņemšana ikdienā ir ļoti būtiska, jo cilvēka organisms to neražo un neuzglabā. Ieteicamā dienas deva ir no 250 līdz 1000 mg, nepārsniedzot 2000 mg dienā;
- E vitamīnam piemīt spēcīga antioksidanta darbība, kas organismā cīnās ar infekcijām. E vitamīns organismā piedalās daudzās svarīgās bioķīmiskās reakcijās, kas ir ļoti svarīgas imūnsistēmas funkcionēšanai. E vitamīnu lielās devās satur mandeles, zemesrieksti, saulespuķu sēklas, dažādas eļļas, piemēram, sojas un pupiņu eļļa, lazdu rieksti. Ieteicamā E vitamīna dienas deva ir līdz 20 mg dienā;
- A vitamīns cīnās pret infekcijām un stiprina organisma imunitāti. To ir iespējams uzņemt gan ar dzīvnieku, gan no augu valsts produktiem. Izcils A vitamīna avots ir burkāni, saldie kartupeļi, ķirbji, tumši zaļie lapu dārzeņi, tuncis un piena produkti. Ieteicamā dienas deva nedrīkst pārsniegt 900 mcg;
- D jeb saules vitamīns ir svarīgākais un spēcīgākais vitamīns imūnsistēmas atbalstam. Tas aktivizē baltās asins šūnas, kas ir svarīgas imūnās aizsardzības sastāvdaļas. Ieteicams lielāko daļu D vitamīna uzņemt ar uzturu, lasi, tunci, sardīnēm un ar D vitamīnu bagātinātiem pārtikas produktiem. Zems D vitamīna līmenis paaugstina augšējo elpceļu infekciju, tostarp gripas, risku. Ieteicamā D vitamīna dienas deva katram ir individuāla, lielākai daļai cilvēku pietiek ar no 1000 līdz 4000 SV dienā;
- folijskābe ir lielisks imunitātes stiprinošs vitamīns. To var uzņemt, uzturā lietojot pupiņas, lēcas un avokado. Ieteicamā dienas deva ir līdz 1000 mcg;
- B6 vitamīnam ir liela nozīme imūnsistēmas bioķīmisko reakciju atbalstā. Ar šo vitamīnu bagātie produkti ir vistas gaļa, lasis, tuncis un zaļie dārzeņi. Ieteicamā deva ir 2 mg dienā;
- dzelzs organismā nogādā skābekli šūnās, kā arī tas ir iesaistīts imūnsistēmas procesos. Vislabāk organisms absorbē dzelzi, kas uzņemts ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas ir sastopams sarkanajā gaļā, konservētās sardīnēs, austerēs, gliemenēs un konservētā tunča produktos. Ieteicamā dzelzs deva dienā vīriešiem ir 10 mg, bet sievietēm – līdz 15 mg;
- selēns ir spēcīgs antioksidants, un tam ir svarīga loma infekciju profilaksei. Vislabākais selēna avots ir dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, jūras veltes (tuncis, sardīnes), aknas, mājputnu gaļa un biezpiens. Ieteicamā dienas deva ir līdz 55 mcg;
- cinks piedalās imūnsistēmas darbības regulēšanā, ievērojami samazinot iekaisuma risku. Cinks aizsargā audus un palīdz novērst svešu patogēnu iekļūšanu. Tas sastopams austerēs, liesā gaļā, ceptās pupiņās un jogurtā. Ieteicamā dienas deva ir 40 mg.
Imunitāti stiprinoši dabas līdzekļi, kas lietojami tēju vai toniku veidā, ir šādi:
- melnā plūškoka augļi, kas ne tikai spēcina imūnsistēmu, bet tas ir arī labs antioksidants, kuru ikdienā var lietot tonizējošu dzērienu veidā. Plūškoka ekstraktam piemīt spēcīga antibakteriāla un pretvīrusu darbība. Turklāt ir pierādīts, ka tas uzlabo imūnsistēmas reakciju un var palīdzēt mazināt saaukstēšanās ilgumu un smagumu, kā arī simptomus, kas saistīti ar vīrusu infekcijām;
- ehinācija (Echinacea angustifolia un purpurea), kas ievākta rudenī, ir bagāta ar savienojumiem, kurus dēvē par alkilamīdiem un kas aktivizē imūnsistēmas aizsargreakcijas;
- ingvers nodrošina veselīgu gremošanu un asinsriti, kas savukārt uzlabo imūnsistēmas aizsargreakcijas;
- Latvijā ir sastopami uztura bagātinātāji imunitātei, kas satur reiši sēni. Reiši sēne palīdz stabilizēt dažādas organisma sistēmas, bet tradicionāli to lieto kā stresa mazinošu, elpceļu un aknu veselību uzlabojošu līdzekli. Šī sēne satur polisaharīdu, beta-glikānu, kas ir imūnsistēmas balsts;
- pelašķim piemīt ne tikai sviedrējošas, bet arī pretiekaisuma un pretmikrobu īpašības, un tā sastāvā esošās rūgtvielas veicina gremošanas sistēmas darbību. Pelašķim piemīt savelkoša iedarbība, kas samazina vīrusu pārvietošanās spējas organismā;
- piparmētrai piemīt pretiekaisuma un pretmikrobu īpašības. Tā atslābina saspringtos muskuļus un mazina gāzu uzkrāšanos kuņģa-zarnu traktā. Šim vērtīgajam ārstniecības augam piemīt arī pretsāpju iedarbība;
- kumelītei ir pretvīrusu, pretmikrobu un nomierinoša iedarbība. Tā ir lieliski piemērota lietošanai gan tējas, gan inhalāciju veidā elpošanas sistēmas saslimšanu ārstēšanai;
- ķiplokam ir raksturīgas spēcīgas pretiekaisuma un pretvīrusu īpašības. Ir pierādīts, ka tas, stimulējot baltās asins šūnas, stiprina imunitāti.
Liela nozīme cilvēka imūnsistēmas regulēšanā ir arī zarnu mikroflorai jeb mikrobiomam. Mikrobioms ir visos orgānos – kuņģa-zarnu traktā, ādā, sirds-asinsvadu sistēmā, plaušās un citos orgānos. 70–80% imunitātes veidojas tieši zarnu mikrobiomā. Visefektīvāk ir uzņemt labās baktērijas jeb probiotikas – laktobaktērijas un bifidobaktērijas, kas ir dabiskā zarnu mikrobioma sastāvdaļas. Pierādīts, ka probiotikas palīdz daudzu slimību ārstēšanā. Viens no galvenajiem probiotiku darbības mehānismiem ir organisma imūnās reakcijas regulēšana.
Esiet veseli!
